Tālrunis: 67 22 88 55, SMS/WhatsApp: 27 22 88 55, e-pasts: studija@radioskonto.lv

Valsts prezidents Raimonds Vējonis atbalsta Satversmes aizsardzības biroja vadītāja Jāņa Maizīša atkārtotu pārvēlēšanu amatā, norādot, ka jautājumu plānots skatīt tuvākajā Nacionālās drošības padomes sēdē, bet pēc tam padome nosūtīs savu priekšlikumu Saeimai, kam jāpieņem gala lēmums par SAB turpmāko vadību. Jānis Maizītis SAB vadījis piecus gadus un viņa termiņš amatā noslēgsies maijā.

 

Latvijā ir zemākais terorisma draudu līmenis, tomēr uzmanīgiem ir jābūt, norāda Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētāja, deputāte Inese Lībiņa-Egnere, kuru par komisijas priekšsēdētāju ievēlēja šā gada 17. janvārī.

 

Tramvaju satiksmes modernizācijas projekta izmaksas Daugavpilī pieaugušas par 2 miljoniem eiro, turklāt projektētāju kļūdas dēļ gandrīz uz pusgadu iestrēgusi plānotā tramvaju sliežu rekonstrukcija, kas uzņēmumam “Daugavpils satiksme” var draudēt ar Eiropas fondu līdzekļu zaudēšanu vai finanšu korekciju. Projektu plānots noslēgt līdz 2019.gada 31. decembrim, un tā kopējās izmaksas ir gandrīz 16 miljoni eiro. Taču projekts ir iestrēdzis.

 

NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs atkārtoti aicinājis dalībvalstis pildīt solījumu un palielināt izdevumus aizsardzībai. Paziņojums izskanēja neilgi pēc informācijas par Krievijas raķešu komplekssa “Iskander” izvietošanu Kaļiņingradas apgabalā. Vizītes laikā Norvēģijā Stoltenbergs norādījis, ka NATO dalībvalstis ir pārstājušas samazināt savus aizsardzības izdevumus. Tomēr  vairākas valstis vēl nav sasniegušas 2014.gada samitā izvirzīto mērķi – atvēlēt aizsardzībai vismaz 2% no iekšzemes kopprodukta.

 

Eiropas Savienība līdz 2020.gadam piešķirs 17 miljonus eiro Lietuvas un Krievijas pārrobežu sadarbības projektiem, kas ieplānoti sadarbības programmā, ko janvārī parakstīja ES un Krievija. Krievija no savas puses programmas īstenošanai apņēmusies piešķirt 8,5 miljonus eiro. Kopš 2004.gada jau īstenotas divas pārrobežu sadarbības programmas, kas aptvēra trīs valstis – Lietuvu, Poliju un Krieviju, bet šoreiz Lietuvai un Polijai ar Krieviju paredzētas atsevišķas programmas.

 

Francijas Korsikas salas nacionālistu līderi Parīzei pieprasa lielāku autonomiju. Tostarp fiskālo pašnoteikšanos un to, lai korsikāņu valodai būtu tādas pats oficiāls statuss kā franču valodai. Šodien vizītē Korsikā ierodas Francijas prezidents Emanuels Makrons, un korsikāņu nacionālisti cer uz sarunu sākšanu par minētiem jautājumiem. Francijas valdību Korsikas jautājums nodarbinājis jau gadu desmitiem.

 

Latvijas skeletonistam Martinam Dukuram ir liela pieredze un rūdījums augstākā līmeņa sacensībās, un tieši ar to Phjončhanas olimpiskajās spēlēs viņs varētu pārspēt mājinieku Sunbinu Junu, uzskata sportista treneris un tēvs Dainis Dukurs. Latvijas skeletonisti jau devušies uz Dienvidkoreju, jo tur viņiem būs pieejami papildu treniņbraucieni. Tāpat Latvijas skeletonisti šajā laikā mēģinās aklimatizēties, lai varētu būt gatavi uz izšķirošajiem startiem. Martinam un Tomasam Dukuriem sacensības būs 15. un 16. februārī, bet Leldei Priedulēnai – 16. un 17. februārī.  Olimpiskās spēles Phjončhanā sāksies jau šonedēļ, 9. februārī, un turpināsies līdz 25. februārim. Latviju tajās pārstāvēs 34 sportisti deviņos sporta veidos.

 

 

Avots:     LETA