Šodien valdības pārstāvju un sociālo partneru veidojošo Nacionālās Trīspusējās sadarbības padomi informēs par Ministru prezidenta Māra Kučinska vadītās valdības rīcības plāna izpildi. Kučinska vadītas valdības rīcības plāns ir gandrīz izpildīts, tomēr daļa pasākumu joprojām ir izpildes procesā, liecina Pārresoru koordinācijas centra apkopotā informācija.
Saeimas Juridiskā komisija šodien galīgajā lasījumā vērtēs ar Valsts prezidenta atklātu ievēlēšanu saistītos grozījumus Valsts prezidenta ievēlēšanas likumā. Parlaments oktobrī galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Satversmē, nosakot, ka Valsts prezidents Saeimā tiek ievēlēts atklāti.
Apvienības “Attīstībai/Par!” līdzpriekšsēdētājs Daniels Pavļuts šodien Latvijas Televīzijas raidījumā “Rīta panorāma” sacīja, ka jaunās valdības aprises jau ir diezgan skaidras un patiesībā esot tikai viens diskutabls jautājums – “cik ilgs laiks būs vajadzīgs, lai kāds pārskatītu vai nepārskatītu ultimātus un sarkanās līnijas”. Pēc Pavļuta teiktā, kopumā partijas esot vienisprātis par jaunās valdības darba programmu “virsrakstiem”. Vienlaikus sešos jautājumos esot vēlme iedziļināties vairāk. Un tādēļ tiek rosināts organizēt ekspertu grupas, kas diskutētu par sešām tēmām – veselības aprūpes reformu, izglītības jomu, tiesiskuma un drošības jautājumiem, transporta un infrastruktūras tēmu, obligātā iepirkuma komponentes problēmas risinājumu un reģionālo reformu.
Daugavpils tiesa Preiļos sāks skatīt Daugavpils domes priekšsēdētāja Riharda Eigima sūdzību par Valsts valodas centra pieņemto lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā attiecībā uz viņa valsts valodas lietojumu. Publiski pieejamā informācija liecina, ka tiesā Eigima sūdzība saņemta jūlijā, un pirmā tiesas sēde nozīmēta uz šodienu.
Bez rūpīga izvērtējuma nav pieļaujams palielināt to cilvēku loku, kuri saņem izdienas pensijas, intervijā Latvijas Televīzijai komentējot vakar valdībā pieņemto lēmumu atbalstīt izdienas pensijas vai iemaksas 3.pensiju līmenī Valsts ieņēmumu dienesta darbiniekiem, teica Valsts kontroliere Elita Krūmiņa, uzsverot, ka arī Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas ieteikumos izdienas pensiju nav. Pēc Krūmiņas teiktā, izdienas pensijas ir privilēģija, par ko jāskatās, vai valsts to var atļauties.
Valsts prezidents Raimonds Vējonis izsludinājis Trauksmes celšanas likumu, kura mērķis ir sabiedrības vai tās daļas interesēs veicināt trauksmes celšanu par pārkāpumiem un nodrošināt pienācīgu trauksmes cēlēju aizsardzību. Likums gan stāsies spēkā tikai 2019. gada 1.maijā. Darbs pie trauksmes celšanās mehānisma izveides Latvijā aizsākās 2014.gadā.
Vakar vakarā radušies elektroapgādes traucējumi klientiem Liepājā ir novērsti. Vakar ap deviņiem vakarā divi tūkstoši liepājnieku bija palikuši bez elektrības.
Saeimas atbildīgā komisija turpinās skatīt iedzīvotāju iniciatīvu par Latvijas simtgades svinībām paredzēto līdzekļu novirzīšanu vēža ārstēšanai. Sabiedrības iniciatīvu portālā “Manabalss.lv” par šo rosinājumu savākti vairāk nekā 10 000 parakstu. Iniciatīvas autors paudis pārliecību, ka labākas ārstēšanas iespējas ļaus izglābt daudzas dzīvības.
Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes telpās notiks preses konference, kurā runās par Valsts kontroles revīzijas ziņojumu “Vai sabiedriskā pasūtījuma plānošana un īstenošana ir organizēta mērķtiecīgi?”. Uz žurnālistu jautājumiem atbildēs Padomes pārstāvji, “Latvijas Radio” valdes priekšsēdētāja Una Klapkalne un “Latvijas Televīzija” valdes priekšsēdētājs Ivars Belte. Kā ziņots, Valsts Kontrole uzskata, ka Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome nav nodrošinājusi efektīvu LTV un Latvijas Radio pārvaldību.
Baltijas valstu uzņēmumi par galveno problēmu uzskata darbaspēka pieejamību un atalgojuma kāpumu, norāda “SEB bankas” valdes loceklis Ints Krasts, atsaucoties uz bankas veiktās ikgadējās Baltijas uzņēmumu finanšu direktoru aptaujas datiem, kas liecina, ka uzņēmumi ir gatavi investēt un uzņemties riskus. Vislabāk savu finanšu stāvokli vērtē tieši Latvijas uzņēmumi, kā arī ļoti augstu uzņēmumu dienaskārtībā ir inovācijas.
Eiropas Parlamenta deputāti šodien Strasbūrā notiekošās plenārsesijas laikā apspriedīs oktobra Eiropadomes iznākumu, kurā tika apspriesta “Brexit” sarunu gaita, kā arī migrācijas un iekšējās drošības jautājumi. Eiropadomē ES valstu un valdību vadītāji nolēmuši, ka sarunās ar Lielbritāniju par tās izstāšanās nosacījumiem nav panākts pietiekams progress, lai nākammēnes rīkotu īpašu ES samitu par “Brexit”.
Negadījumā ar eskalatoru Romas metro stacijā vakar vakarā ievainoti 24 cilvēki, tostarp krievu futbola fani. Itālijas ugunsdzēsības dienests ziņo, ka negadījums noticis Republikas pieturā netālu no Romas galvenās dzelzceļa stacijas. Eskalatoram pēkšņi palielinot ātrumu, cilvēki nokrita tā pakājē. Visi ievainotie hospitalizēti. Vairāki cilvēki bija nopietni ievainoti, un viena ievainotā stāvoklis bijis kritisks. Romas mērs paziņojis, ka saskaņā ar aculiecinieku teikto Krievijas futbola komandas Maskavas CSKA fani “lēkājuši un dejojuši” uz eskalatora, līdz tas sabrucis. Bet Itālijas mediju vēsta, ka fani, visticamāk, bijuši alkohola reibumā.
Amerikas Savienoto Valstu prezidents Donalds Tramps un Krievijas prezidents Vladimirs Putins tomēr 11. novembrī varētu tikties Francijas galvaspilsētā Parīzē 1. pasaules kara beigu simtgades atceres pasākumā. Šādu piedāvājumu Kremļa saimniekam izteicis Trampa padomnieks nacionālās drošības jautājumos Džons Boltons. Tikmēr politikas vērotāji norāda, ka abām valstīm, visticamāk, nav izdevies panākt kopsaucēju raķešu likvidēšanas līguma jautājumā.
Polijas prezidents Andžejs Duda, viesojoties Vācijā, aicinājis apturēt gāzesvada projektu “Nord Stream “, norādot, ka tas izjauks “enerģētikas līdzsvaru” un apdraudēs Centrāleiropas un Austrumeiropas valstis. Pēc Dudas teiktā, “Nord Stream 2” ir vairāk stratēģisks nevis ekonomisks projekts. Vācijas prezidents Franks Valters Šteinmeiers savukārt norāda, ka lēmums iepirkt sašķidrināto dabasgāzi ir ekonomisks nevis stratēģisks. “Nord Stream” būs Baltijas jūrā ieguldīts savienojums, kas nodrošinās dabasgāzes transportēšanu vairāk nekā 1200 kilometru attālumā no gāzes krātuvēm Krievijā līdz klientiem Eiropā. Polija, kas atrodas starp Vāciju un Krieviju, nav iesaistīta gāzesvada būvniecībā.
Trešās kategorijas viesuļvētra “Villa” naktī sasniegusi Meksikas Klusā okeāna piekrasti, vēja brāzmām sasniedzot ātrumu 120 kilometri stundā (54 metri sekundē). ASV Nacionālais viesuļvētru centrs ziņo, ka vētra vispirms skārusi Sinaloas štatu. Meteorologi prognozē, ka vētra turpinās zaudēt spēku. Spēcīgs lietus piekrastē sākās jau vakar pēcpusdienā, kad avārijas dienesti evakuēja vairāk nekā 4200 cilvēku. Tikmēr kalnos iespējami plūdi un nogruvumi.
Holivudas aktrise Andželīna Džolija paziņojusi, ka simtiem tūkstošu Venecuēlas pilsoņu bēgšana no savas valsts ir novedusi līdz “šokējošai” migrantu krīzei Dienvidamerikā, kas bija “paredzama un novēršama”. Džolija kā ANO bēgļu aģentūras īpašā sūtne noslēgusi trīs dienu vizīti Peru. Šīs vizītes laikā Džolija tikās ar venecuēliešu bēgļiem, kas dzīvo patversmē Peru galvaspilsētā Limā, un apmeklēja robežas šķērsošanas punktu valsts ziemeļos.
Dabas muzejs atklāj ikgadējo ķirbju izstādi, kurā audzētāji demonstrēs savu šā gada ražu. Līdz svētdienai būs apskatāmas gan iecienītas un gadu laikā pārbaudītas vērtības, gan jaunas šķirnes. No dažādu toņu dzelteniem, oranžiem, zaļiem līdz pat raibiem, lāsumainiem un svītrainiem ķirbjiem. Izstādes laikā noritēs arī lekcijas. Kopumā izstādē būs apskatāmas aptuveni 400 šķirnes un katru dienu būs iespēja konsultēties ar ķirbju audzētājiem, notiks degustācijas un tirdzniecība.
Nedēļas otrajā pusē laiks Latvijā kļūs vēsāks, kad arvien biežāk lietu nomainīs slapjš sniegs un brīvdienās vietām veidosies sniega kārta, bet novembra sākumā atkal kļūs krietni siltāks. Tikmēr pagājušajā naktī jau ir msnidzis Gulbenes un Alūksnes apkaimē. Tālākas prognozes liecina, ka novembra pirmajās dienās laiks kļūs ievērojami siltāks, temperatūrai daudzviet Latvijā pārsniedzot +10 grādu atzīmi.
Avots: LETA