Ja Rīgas mērs Nils Ušakovs un bijušais vicemērs Andris Ameriks tiks ievēlēti Eiropas Parlamentā, viņiem tiks nodrošināta līdzīga imunitāte kā Saeimas deputātiem, informē EP Informācijas biroja Latvijā vadītāja Marta Rībele. Izņēmuma kārtā imunitāte nav spēkā, ja deputāts tiek pieķerts nozieguma brīdī. Kā ziņots, partijas “Saskaņa” Rīgas domes frakcija un GKR valde nolēmusi aicināt iekļaut “Saskaņas” EP vēlēšanu sarakstā Nilu Ušakovu un Andri Ameriku. Pie abiem pēdējos mēnešos Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs ir veicis kratīšanas krimināllietā par vērienīgu korupciju pašvaldības uzņēmumā “Rīgas satiksme”, tomēr neviens no viņiem nav ticis aizturēts vai atzīts par aizdomās turēto saistībā ar šo skandālu.
Valdības vadītājs Krišjānis Kariņš šorīt LNT raidījumā “900 sekundes” sacīja, citēju: “Rīgas domes vadītājam Nilam Ušakovam auglīgāk būtu ķerties klāt un lāpīt ielas, nevis skriet prom no domes uz citu darba vietu”. To premjers sacīja, komentējot galvaspilsētas mēra iespējamu kandidēšanu Eiropas Parlamenta vēlēšanās, norādot, ka par Ušakova motivāciju varot spekulēt, tomēr viņaprtāt, ir skaidri indentificējamas lietas, kas Rīgas domei būtu jādara un premjeram kā rīdziniekam esot nesaprotami, kāpēc viņš grib pamest šo amatu, kad ir acīmredzamas lietas, kas jādara. Premjers kā bijušais eiroparlamentārietis nevarot iedomāties kādu rīdzinieku interesi, kuru labāk Ušakovs varētu pārstāvēt citur nevis Rīgas domē.
Rīgas domes priekšsēdētāja, “Saskaņas” līdera Nila Ušakova lēmums kandidēt Eiropas Parlamenta vēlēšanās ir pareizs, uzskata partijas priekšsēdētāja vietnieks Jānis Urbanovičs, norādot, ka Ušakovs “ir kļuvis par simbolu uzbrukumiem un viņš negrib kaitēt kolēģiem Rīgas domē un partijai”. Līdz ar to Ušakovs “neturas pie krēsla un paiet malā”, kas Urbanoviča vērtējumā ir, citēju: “jēdzīgs solis”. Urbanovičs pagaidām nekomentēja, kurš no Rīgas domes deputātiem varētu kandidēt uz mēra amatu, ja Ušakovu ievēlēs Eiropas Parlamentā. Jāatgādina, ka partijas “Saskaņa” Rīgas domes frakcija nolēmusi aicināt iekļaut “Saskaņas” EP vēlēšanu sarakstā Rīgas mēru Ušakovu un bijušo vicemēru Andri Ameriku. Iepriekš “Saskaņas” valde kā saraksta līderi EP vēlēšanās bija izvirzījusi Saeimas deputātu Vjačeslavu Dombrovski. EP vēlēšanas notiks maijā, bet “Saskaņas” kongress 8.jūnijā.
Latvijas Banka ir gatava nodrošināt darbavietu kukuļņemšanā apsūdzētajam iestādes prezidentam Ilmāram Rimšēvičam, ja viņš šodien, 27.februārī, ieradīsies darbā, un, visticamāk, Rimšēvičs šo iespēju arī izmantos, informē centrālās bankas preses sekretārs Jānis Silakalns. Jāatgādina, ka ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers vakar norādīja, ka ievērojot Eiropas Savienības Tiesas labvēlīgo spriedumu, Rimšēvičs kaut tūlīt var doties uz savu darbavietu Latvijas Bankā.
Kā ziņots, Eiropas Savienības Tiesa ir atcēlusi lēmumu, ar kuru Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs ir atstādināts no amata, secinot, ka Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča faktiskā atstādināšana no amata uz laiku, kamēr likumsargi izmeklē iespējamās apjomīgās kukuļošanas lietu, nebija pietiekami pamatota. Līdz ar to Tiesa lēmusi, ka Rimšēvičs ir jāatjauno amatā. Ģenerālprokurors agn atgādina, ka Rimšēvičam pagājušā gada vasarā Satversmes aizsardzības birojs anulēja pielaidi valsts noslēpumam.
Rīgas domes Pasažieru komercpārvadājumu licencēšanas komisijas sēdē šodien plānots izvērtēt pašvaldības uzņēmuma “Rīgas satiksme” jauno aprēķināto brauciena pašizmaksu. Uzņēmuma pagaidu valde sagatavojusi 2019.gada budžetu un, balstoties uz plānotajām izdevumu pozīcijām, aprēķinājusi jaunu viena brauciena pašizmaksu – 1,42 eiro – ieskaitot pievienotās vērtības nodokli 12% apmērā. Līdzšinējā viena brauciena pašizmaksa tika aprēķināta 2014.gadā, un noteikta 1,17 eiro, tajā skaitā PVN. Jaunā pašizmaksa ir par 21,4% augstāka. Rīgas mērs Nils Ušakovs gan norādījis, ka, neraugoties uz uzņēmuma “Rīgas satiksme” aprēķināto jauno viena brauciena pašizmaksu, biļešu cenas pilsētas sabiedriskajā transportā nav plānots mainīt.
Veselības ministre Ilze Viņķele vēlas mainīt pastāvošo mediķu atalgojuma sistēmu, pakāpeniski ejot uz to, ka adekvāti tiek novērtēta un palielināta atalgojuma nemainīgā daļa, kā arī skaidri noteikta piemaksu sistēma. Pēc ministres teiktā, patlaban atalgojuma sistēma var atšķirties pat vienas iestādes ietvaros – kādam maksā pēc stundu likmes, bet kādam pēc slodzēm. Tāpat ir ļoti dažāda piemaksu sistēma, turklāt nevienlīdzība manāma pat vienas iestādes ietvaros.
Latvijā 84% pensiju ir zem nabadzības riska robežas, intervijā laikrakstam “Diena” norāda Latvijas Pensionāru federācijas vadītājs, nesenais Zaļo un zemnieku savienības Saeimas deputāts Andris Siliņš, kurš pensionāru pieaugošo nabadzības risku uzskata par “pašu galveno un visnepatīkamāko problēmu, kas šobrīd ir aktuāla pensionāriem”. ” Latvijā ik gadu tiek noteikta nabadzības riska robeža.Piemēram, 2017.gadā tie bija 367 eiro, bet pērn – jau 405 eiro. Latvijā kopumā pērn 84% pensiju bija zem nabadzības riska robežas. Salīdzinājumam – 2017.gadā tādu bija 74%.”
Valsts prezidents Raimonds Vējonis no šodienas līdz 1.martam atradīsies darba vizītē Slovākijā. 28.februārī Vējonim plānota dalība Bukarestes devītnieka valstu vadītāju sanāksmē Košicē. Valsts prezidents piedalīsies arī sanāksmes sesijā “Drošības situācija Eiropā, tās kaimiņvalstīs un ārpus tās”.
Satversmes tiesa turpinās vērtēt, vai konstitūcijai atbilst Izglītības likuma grozījumi, kas nosaka pāreju uz mācībām valsts valodā. Lieta tiek skatīta atklātā tiesas sēdē ar lietas dalībnieku klātbūtni. Lietas norisei var sekot līdzi interneta tiešraidē.
Pēdējās dienās Rietumeiropā pārspēta lielākā daļa februāra siltuma rekordu, un šodien gaidāmi jauni rekordi, bet turpmāk gaisa temperatūra normalizēsies, liecina sinoptiķu prognozes. Piemēram pēdējās dienās Nīderlandē vairākkārt labots februāra un visas ziemas siltuma rekords, kad maksimālā gaisa temperatūra vakar sasniedza teju +20 grādus. Arī Vācijā gaisa temperatūra pakāpās līdz pat +21,3 grādiem, savukārt vietām Francijā, Portugālē un Spānijā – līdz +25..+27 grādiem. Tikmēr jau tuvākajās dienās anticiklons izzudīs un palielināsies ciklonu ietekme, kad Eiropas lielākajā daļā laiks kļūs mākoņaināks, vēsāks, vējaināks un nokrišņiem bagātāks. Vidējā gaisa temperatūra gan joprojām saglabāsies virs normas.
Viļņā no šā pavasara tiks piedāvāts elektrisko skrejriteņu koplietošanas pakalpojums. Kā norāda Viļņas mērs, elektriskie skrejriteņi kļūs par svarīgu pilsētas satiksmes sistēmas daļu, jo pieprasījums pārvietoties ar ātrumu, kas lielāks nekā kājāmgājējam, bet mazāks nekā automašīnai, ir ļoti liels. Skrejriteņu noma darbosies pēc brīvplūsmas sistēmas principa – izmantojot mobilās lietotnes, kartē būs redzams, kur pašlaik atrodams brīvs skrejritenis, ko varēs paņemt no šīs vietas, bet atstāt citur. Skrejriteņos būs iemontēti sensori, kas nomas pakalpojumu punktiem sniegs informāciju par transportlīdzekļa atrašanās vietu, bojājumiem un citiem apstākļiem. Kopumā Viļņā būs pieejami aptuveni 1000 skrejriteņu, kas, pilnībā uzlādēti, spēj nobraukt līdz pat 45 kilometriem, sasniedzot ātrumu līdz 25 kilometriem stundā.
Avots: LETA