Šodien Latvijas Nacionālajai bibliotēkai, kas 1919.gada 29.augustā dibināta kā Valsts bibliotēka, aprit 100 gadi. Jubilejas svinībās piedalīsies Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece, Latvijas Valsts prezidents Egils Levits, premjerministrs Krišjānis Kariņš un LNB direktors Andris Vilks.
Piebilstrams, ka 31.augustā ikvienam interesantam būs iespēja piedalīties daudzos bibliotēkas 100.jubilejas svinību pasākumos, kad visas dienas garumā notiks diskusijas, radošās darbnīcas, izstādes, spēles, koncerti, filmu seansi un citas aktivitātes.
Latvijas Nacionālās bibliotēkas fasādes vairs netiks mazgātas, intervijā Latvijas Radio šorīt sacīja Bibliotēkas direktors Andris Vilks. Pēc viņa domām, bibliotēkai ir jāmazgā tikai logi, kas arī tiks darīts, bet metāla virsmām tiks ļauts novecot. Kā retoriski vaicā Bibliotākas direktors – kurš gan ir redzējis, ka kāds mazgātu Doma baznīcas metālu jumtus. Latvijas Nacionālās bibliotēkas fasāde līdz šim nomazgāta divreiz, un pēc direktora uzskata, tā bijusi muļķība. Jau ziņots, ka šodien Latvijas Nacionālā bibliotēka atzīmē savu simtgadi.
Rīgas domes vadība šodien informēs par aktualitātēm galvaspilsētas izglītības iestādēs, sagaidot jauno mācību gadu.Par aktualitātēm stāstīs Rīgas domes priekšsēdētājs Oļegs Burovs, Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komitejas priekšsēdētāja Eiženija Aldermane un Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta direktora pienākumu izpildītājs Ivars Balamovskis.
Lietuvas prezidents Gitans Nausēda rīkojis slēgtas sarunas ar politiķiem un ekspertiem, lai runātu par iespējamām pārmaiņām valsts attiecībās ar Baltkrieviju, ziņu aģentūrai BNS atklāja anonīmi avoti. Tikšanās, kas nav norādīta Nausēdas darba kārtībā, bijusi šonedēļ Prezidenta pilī. Sarunā piedalījies arī Lietuvas ārlietu ministrs Lins Linkevičs, un astoņi politikas zinātnieki. Jau pagājušajā mēnesī Nausēda, kurš prezidenta amatā stājās 12.jūlijā, pauda gatavību uzlabot attiecības ar Baltkrieviju. Iepriekšējā Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite ar Baltkrievijas prezidentu Aleksandru Lukašenko tikās sava pirmā amata termiņa laikā. Tomēr vēlāk viņas pozīcija mainījās, pārtraucot augstākā līmeņa dialogu ar Baltkrieviju un paziņojot, ka tas nav iespējams Baltkrievijas ciešo attiecību ar Krieviju dēļ.
Franču pētnieks ir atklājis drošības kļūmi elektroniskās balsošanas sistēmā, kuru plānots izmantot Maskavas pašvaldības vēlēšanās septembrī. Franču kriptogrāfs Pjeriks Godrī spējis ielauzties pirmkodā, kas kopš jūlija beigām ik dienu tika publicēts, lai sabiedrība pārbaudītu tā drošumu. Godrī vajadzēja tikai 20 minūtes, lai uzlauztu šifra kodu jeb “pri vāto atslēgu”, kam jāaizsargā balsotāju identitāte un izvēle. Krievijas amatpersonas paziņojušas, ka sistēmas pārbaudīšanu pabeigs nākamnedēļ, dažas dienas pirms vēlēšanām.
Lielbritānijā dažu stundu laikā savākti vairāk nekā miljons parakstu zem interneta petīcijas pret parlamenta darba apturēšanu pirms 31.oktobrī gaidāmā breksita. Jāatgādina, ka karaliene Elizabete II vakar piekrita premjerministra Borisa Džonsona lūgumam pirms breksita uz laiku apturēt parlamenta darbu ne agrāk kā 9.septembrī, un ne vēlāk kā 12.septembrī. Parlamentu plānots atkal sasaukt 14.oktobrī. Tikmēr opozīcija paziņojusi, ka Džonsons lūdzis parlamenta darba apturēšanu, apzināti cenšoties nobremzēt parlamenta deputātu mēģinājumus nepieļaut bezvienošanās breksitu.
Avots: LETA