Šodien sasaukta Jēkabpils domes ārkārtas sēde, kurā no amata plānots gāzt pilsētas mēru Raivi Ragaini. Sēdi pieprasījuši sasaukt astoņi Jēkabpils deputāti, pārmetot domes priekšsēdētājam bezdarbību saistībā ar plānoto pašvaldību reformu un nespēju komunicēt.
Centrālā statistikas pārvalde paziņos šā gada pirmā ceturkšņa Latvijas iekšzemes kopprodukta ātrā novērtējuma datus. Banku analītiķi prognozē, ka Latvijas IKP šogad pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar 2018.gada attiecīgo periodu varētu būt audzis par 3,5-4,5%.
Eiropas Komisijas viceprezidents Valdis Dombrovskis norāda, ka Eiropas Banku iestādes lēmums nesākt “Danske Bank” lietas uzraudzības pārbaudi apliecina nepieciešamību strādāt pie Eiropas uzraudzības iestāžu pārvaldības uzlabošanas. Vakar prese vēstīja, ka Eiropas Banku iestāde lēmusi nesākt pārbaudi lietā par naudas atmazgāšanas skandālu “Danske Bank”. Dānijas banka jau iepriekš informēja, ka pārtrauks darbību Baltijas valstīs un Krievijā, norādot, ka lēmums pieņemts neatkarīgi no Igaunijas finanšu pakalpojumu uzraudzības iestādes lēmuma slēgt bankas filiāli Igaunijā.
No šodienas līdz 3.maijam Ministru prezidents Krišjānis Kariņš dosies nedēļu garā atvaļinājumā. Premjera prombūtnes laikā Ministru kabineta sēdi vadīs aizsardzības ministrs Artis Pabriks. Savukārt sestdien, 4.maijā, Kariņš piedalīsies Saeimas svinīgajā sēdē par godu Latvijas Republikas Neatkarības deklarācijas pasludināšanas dienai.
No Valsts prezidenta amata iespējamajiem kandidātiem Latvijas iedzīvotāji esošo prezidentu Raimondu Vējoni pazīst labāk nekā juristu Egilu Levitu, tomēr viņa piemērotību amatam latviski runājošie vērtē zemāk. Atbilstoši SKDS aptaujas datiem Levitu par piemērotu Valsts prezidenta amatam atzīst 44% aptaujāto Latvijas pilsoņu, par nepiemērotu – 22%, bet 34% nav viedokļa. Savukārt Vējoni par piemērotu prezidenta amatam atzinuši 26% aptaujāto Latvijas pilsoņu, 59% – par nepiemērotu, bet 16% nav viedokļa.
Lai turpmāk noteiktu nekustamā īpašuma kadastrālo vērtību, Tieslietu ministrija, cita starpā, piedāvā noteikt sešus ēku būvniecības periodus jeb – ēku vecumu. Tāpat speciālās vērtēšanas noteikšanas princips paredz sadalīt zemes vienību trīs daļās – zeme zem mājas, normatīvos noteiktā platība un pārejā platība. Jaunās kārtības piedāvājums nodots sabiedriskai apspriešanai, kas notiks līdz 14.maijam.
Uzņēmums “Rīgas siltums” informēs par aizvadīto apkures sezonu un jauno siltumenerģijas tarifu. Tikmēr hidrauliskās pārbaudes šogad sāksies 24.maijā, lai pārbaudītu siltumtīklu stāvokli.
Saeimas Mediju politikas apakškomisija šodien diskutēs par sabiedrisko mediju ombuda nepieciešamību. Plānots diskutēt, kādi varētu būt sabiedrisko mediju finansējuma modeļi, lai nodrošinātu pietiekamu finansiālo bāzi un neatkarību.
Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs šodien un rītdien darba vizītē apmeklēs Poliju, kur tiksies ar Polijas ārlietu ministru Jaceku Čaputoviču un valsts sekretāru Eiropas Savienības jautājumos Konrādu Šimanski.Tikšanās laikā, cita starpā, ministri pārrunās abu valstu divpusējo attiecību un reģionālās sadarbības jautājumus, situāciju reģionā.
Itālijas armijas lidostā pie Romas vakar ieradās lidmašīna ar 147 bēgļu grupu, kas evakuēta no Lībijas pilsētas Misratas. Iekšlietu ministrs paziņojus, ka bēgļi glābjas no kara. Lībija ir ieslīgusi haosā kopš 2011.gada, kad NATO atbalstītas sacelšanās gaitā tika gāzts un nogalināts diktators Muammars Kadafi. Tikmēr cilvēku kontrabandisti izmantojuši šo haosu, lai Aizsahāras valstu migrantus vestu pa jūru no Lībijas uz Eiropu.
Antisemītisku uzbrukumu skaits Amerikas savienotajās valstīs pērn saglabājies augsts, tikai nedaudz atpaliekot no 2017.gada bēdīgā rekorda, secināts ikgadējā ziņojumā par uzbrukumiem ebrejiem un ebreju institūcijām, kad 2018.gadā reģistrēti 1879 antisemītiski incidenti, kas gan ir par 5% mazāk nekā 2017.gadā, kad par upuriem antisemītiskos uzbrukumos kļuva 21 cilvēks.
85 gadus vecais Japānas imperators Akihito šodien oficiāli atteiksies no troņa un nodos varu savam dēlam kroņprincim Naruhito. Akihito mantoja Japānas troni 1989. gada 7. janvārī, kad aizgāja mūžībā viņa tēvs, imperators Hirohito. Šodien Akihito kļūs par pirmo imperatoru aptuveni 200 gados, kurš atteicies no troņa.
Indonēzija apsver plānus pārcelt galvaspilsētu prom no Džakartas, taču šāds solis varētu tikt sperts pēc vairākiem gadiem. Ideja pārcelt valdību prom no 30 miljonu iedzīvotāju lielās pilsētas, kur ir vieni no lielākajiem satiksmes sastrēgumiem pasaulē, tiek apspriesta jau vairākas desmitgades, turklāt tā katru gadu pakļauta plūdiem un ir viena no pasaules straujāk grimstošajām pilsētām pārmērīgās gruntsūdeņu izsūknēšanas dēļ. Džakarta gan varētu saglabāt finanšu galvaspilsētas statusu. Vietējie mediji vēsta, ka par jauno galvaspilsētu varētu kļūt Palang-karajas pilsēta Borneo salā.
Šrilankas Lieldienu teroraktu organizatora Zah-rana Hašima sekotājs rīt stāsies tiesas priekšā Indijas dienvidos pēc savas atzīšanās, ka viņš plānojis sarīkot teroraktu Keralas štatā. 29 gadus veco apsūdzēto vīrieti vakar aizturēja Indijas Nacionālā izmeklēšanas pārvalde, kuras pārziņā ir pretterorisma lietas.
Ministru kabinetā šodien lems par rīkojuma projektu, kas paredz apstiprināt nākamo Dziesmu un deju svētku padomes sastāvu. Projektā minēts, ka koru nozari padomē pārstāvēs diriģenti Mārtiņš Klišāns un Romāns Vanags, deju nozari – horeogrāfes Santa Laurinoviča un Zanda Mūrniece, savukārt orķestru nozari pārstāvēs aizvadīto svētku orķestru Goda virsdiriģents Jānis Puriņš. Saskaņā ar likumu, 27. Vispārējiem latviešu Dziesmu un 17. deju svētkiem jānotiek 2023.gadā.
Saistībā ar svētku brīvdienām no rītdienas, 1.maija līdz 7.maijam būs izmaiņas gandrīz 500 reģionālo autobusu maršrutos. Autotransporta direkcija aicina iedzīvotājus pirms brauciena atkārtoti pārbaudīt autobusa kustības sarakstu mājaslapā “atd.lv” sadaļā “Kustības saraksti” vai jautājumu gadījumā sazināties ar attiecīgo pārvadātāju.
Maija sākumā Eiropā ienāks auksts gaiss no Arktikas, kas daudzviet apdraudēs šā gada ražu, jo pavasaris šogad bijis neparasti agrs, tādēļ veģetācijas attīstība notikusi straujāk nekā ierasts. Jau februāra izskaņā Vācijā un Lielbritānijā vietām gaiss sasila līdz +21 grādam, Austrijā – līdz +24 grādiem, bet Francijā – līdz +26 grādiem. Līdz ar to maijā gaidāmās salnas var būt īpaši postošas arī tādēļ, ka daudzviet Eiropā sausums ir novārdzinājis augus, padarot tos neizturīgākus pret zemu temperatūru.
Avots: LETA