Krāpnieki sasnieguši gandrīz ikvienu – 86 % iedzīvotāju saskārušies ar krāpšanas mēģinājumiem

Krāpšanas mēģinājumi Latvijā ir kļuvuši par daļu no sabiedrības ikdienas – ar tiem pēdējā gada laikā saskārušies 86 % iedzīvotāju, liecina bankas Citadele aptauja. Turklāt 28 % respondentu norāda, ka krāpnieki viņus uzrunājuši vairāk nekā piecas reizes gada laikā.

“Pavasaris ir laiks, kad īpaši aktivizējas tādi krāpšanas mēģinājumi, kas ir saistīti ar gada ienākumu deklarāciju iesniegšanu. Cilvēkiem jābūt īpaši uzmanīgiem, saņemot ziņas no it kā Valsts ieņēmuma dienesta, kur ir lūgts precizēt nodokļu deklarācijas aspektus. Tas ir veids, kā bieži krāpnieki mēģina izkrāpt iedzīvotāju datus un naudas līdzekļus. Ja rodas aizdomas par krāpniecību vai dati jau ir nodoti krāpniekiem es rekomendēju nekavējoties sazināties ar savu banku, kā arī vērsties Valsts policijā. 
Ir tādi gadījumi, kad naudas līdzekļi tiek atgūti, katrs gadījums tiek vērtēts individāli,” Skonto mediju grupai sacīja AS "Citadele banka" Krāpšanas novēršanas daļas vadītāja Līga Everte.

Līdztekus klasiskajiem datu izkrāpšanas scenārijiem, telefonkrāpšanā arvien biežāk parādās shēmas, kurās cilvēki tiek pārliecināti piedalīties it kā slepenās krāpnieku atmaskošanas “operācijās”, kuru ietvaros tiek pat pārdoti upuru nekustamie īpašumi un iegūtā nauda atdota krāpniekiem. 

Tāpat aktuālas ir investīciju krāpšanas shēmas, kur iedzīvotājus mudina ieguldīt zeltā, izmantojot sabiedrībā valdošo ekonomisko nenoteiktību, un nodot to “drošā glabāšanā” krāpnieku rokās,” saka bankas Citadele Krāpšanas novēršanas daļas vadītāja Līga Everte.

Ar krāpniekiem īpaši bieži saskaras ekonomiski aktīvā sabiedrības daļa.

Vairāk nekā piecas reizes gada laikā uzrunāti 31 % iedzīvotāju vecumā no 30 līdz 39 gadiem un tikpat – 50 līdz 59 gadu vecumā. Arī 40–49 gadu vecuma grupa bieži piedzīvo krāpšanas mēģinājumus.

Seniori (60–74 gadi) retāk norāda uz ļoti biežu saskarsmi, tomēr kopumā arī šajā vecuma grupā ar krāpniekiem saskārušies 86 % respondentu.

Salīdzinoši augstāks finansiālo zaudējumu īpatsvars novērojams jauniešu (18–29 gadi) un senioru (60–74 gadi) vidū. Savukārt 30–39 gadu grupa, lai gan visbiežāk saskaras ar krāpniekiem, visretāk cieš finansiālus zaudējumus.